2023.gada 4.oktobrī, mēs, ĀBVS 11.klases skolēni, devāmies apvienotajā praksē uz Itāliju. Šo divu prakšu laikā mēs iepazinām gan Itālijas biodinamisko lauksaimniecību un kalnus, darot visdažādākos darbus, gan Itālijas pilsētu un itāliešu vēsturi, apskatot galerijas, muzejus un baznīcas.
Prakses pirmās 10 dienas mēs pavadījām kalnos, kādā ļoti skaistā, mierīgā un ar mīlestību un darbiem pilnajā saimniecībā, La Strella. Mūs sagaidīja un šīs 10 dienas bija kopā un ar mums stradāja Sanna, Floris un viņu trīs bērni – valdorfskolotāji no Holandes, kuri pirms 10 gadiem pārcēlās uz Itāliju, lai atjaunotu biodinamisko saimniecību, kur cilvēka darbs notiek saskaņā ar dabu. Šajā saimniecībā mēs koncentrējāmies uz 2 galvenajiem darbiem, kas bija bedres izrakšana un koku attīrīšana no ceļmalas. Šie darbi aizņēma visvairāk laika un spēka, taču mēs paguvām izdarīt arī citus šai ģimenei noderīgus darbus, piemēram, soliņa atjaunošana, koka ēzeļa izveidošana un cidoniju attīrīšana. Atrodoties kalnos, šajā saimniecībā, es un daudzi mani klasesbiedri izjutām neaprakstāmu mieru un harmoniju. Katrs darbs, ko mēs paveicām, tika darīts ar mīlestību, un, lai arī katra diena nesa savus izaicinājumus, mēs kā klase kļuvām stiprāki un saliedētāki, ejot cauri katram no šiem izaicinājumiem. Es atceros, kā pašā pirmajā dienā, uzzinot, ka mums būs jāpavada viena nakts, visiem guļot vienā klētī, es un lielākā daļa no klasesbiedriem bijām šokā un bailēs, par to, ka nebūs vietas vai kāds krāks, bet tad jau nākamajā dienā, kad mums piedāvāja sadalīties un dažiem iet uz savu telti, bet citiem uz mazo namiņu, visi izvelējās palikt klētī, un tā nu mēs nogulējām 9 naktis visi vienā telpā. Esot La Strella saimniecībā, mums bija iespēja arī nogaršot dažādus nacionālos un vietējos ēdienus. Katru dienu mūsu virtuves komanda, Sannas pavadībā, gatavoja interesantus un neredzētus ēdienus. Es pirmo reizi ēdu meksikāņu zupu un pati gatavoju makaronus. Pēc šīs lauksaimniecības prakses es esmu palikusi mentāli un fiziski stiprāka, satuvinājusies ar saviem klasesbiedriem, nogaršojusi jaunus ēdienus un iemācījusies dažādas iemaņas, kā zāģēt un cirst kokus.
Pēc La strellā pavadītajām 10 dienām mēs devāmies uz renesanses izcelsmes centru, Florenci. Nonākot Florencē, uzreiz bija jūtama atmosfēras maiņa gan manī pašā, gan apkārtējos. Salīdzinājumā ar kalniem, kur mēs bijām izolēti no arējās pasaules, ierodoties Florencē, bija sajūta, ka es esmu apmaldījusies. Šeit pilsēta ir rosīga un skaļa no rīta līdz vakaram, tūristi un studenti ir uz katra stūra. Esot Florencē 5 dienas, mēs apskatījām ļoti daudz galeriju, baznīcu un muzeju. Bija ļoti interesanti redzēt, kā atšķiras māksla, redzot to caur ekrānam vai dzīvē. Es, kā jau daudzi citi, internetā biju redzējusi slaveno Mikelandželo skulptūru ‘’Dāvids’’, bet redzēt to dzīvē bija pilnīgi savādāk. Es nebūtu iedomājusies, cik liela, iespaidīga un rūpīgi izstrādāta ir šī skulptūra. Arī esot Florencē, es izbaudīju gan itāļu picu, gan pastu, kas tiešām lika justies kā īstam tūristam.
Ieguvumu no šīm abām praksēm ir ļoti daudz, taču pats svarīgākais, ko es atcerēšos, ir tas, cik lielu gandarījumu dod ar mīlestību paveikts darbs un cik laba sajūta ir, kad esi palīdzējis kādam citam. Mūsu klase nekad savā starpā nav bijusi tik tuva un draudzīga, un tas viss, pateicoties šīm 2 nedēļām kopā.
Kristiāna Pētersone, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 11.klases skolniece