Ziņas par skolu

Ādažu Brīvā Valdorfa skola dibināta 1993. gadā. Tā darbību uzsāka ar pirmajām trim klasītēm un bērnudārza grupiņu. No aptuveni 60 bērnu  kolektīva skola izaugusi par atpazīstamu un  nopietnu izglītības iestādi, kurā šobrīd mācās 400 pamatskolas un vidusskolas audzēkņu un 52 bērnudārznieki. 

Skola ietilpst Latvijas, kā arī Vispasaules valdorfpedagoģijas asociācijā, kurā šobrīd apvienojušās 1182 skolas 66 valstīs un 1911 bērnudārzi 69 valstīs.

Šobrīd Latvijā ir 4 valdorfskolas - Rīgas valdorfskola, kas ir pamatskola, Pārdaugavas valdorfskola, kura šobrīd izaugusi līdz 5. klasei, Gulbenes valdorfskola, kura darbību uzsāka 2019. gada septembrī, un Ādažu Brīvā Valdorfa skola, kas ir vienīgā valdorfa vidusskola Latvijā.  No nākamā mācību gada durvis vērs valdorfskola Ogrē.

Bērnudārzs

Bērnudārzs ir neatņemama skolas sastāvdaļa. Pēc tā beigšanas bērni turpina mācības 1. klasē valdorfskolā. Ādažu valdorfskolā ir divas ģimeņu tipa pirmsskolas izglītības grupiņas, kuras apmeklē jaukta vecuma bērni no 3 līdz 7 gadu vecumam. Ik dienas katrā grupiņā ar bērniem kopā ir 3 audzinātājas.

Bērnudārza ēka, kā arī pastaigu un rotaļu laukums atrodas ārpus intensīvas pilsētas vides - parkā, tomēr ļoti tuvu Ādažu centram un arī Rīgai. Katru dienu bērni dodas pastaigās un rotaļās svaigā gaisā.

Bērnudārzā ne tikai dienas, bet arī nedēļas, mēneša un gada ritms ir rūpīgi izplānots un saskaņots gan ar pedagoģiskiem, gan arī bērna vecumposma aspektiem. Audzinātājas ik dienu rūpējas, lai bērns bērnudārzā justos droši un labi, tikai tad viņš spēs apgūt pamatprasmes un iemaņas visdažādākajās jomās, kā arī drošs, patstāvīgs un veselīgs dosies uz skolu.

Bērnudārzā audzēkņi ne tikai apgūst pirmās prasmes latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās, bet arī glezno, zīmē, veido, mīca mīkliņu un cep cepumiņus, palīdz brokastu un launaga tapšanā, galda klāšanā un daudzu citu praktisku un ikdienā tik nepieciešamu darbiņu veikšanā. Liela vērība tiek pievērsta brīvajai spēlei, kuras laikā bērnam ir iespēja mācīties draudzēties un sadarboties, realizēt darbībā  fantāzijas spējas un stiprināt gribu. Uz bērnudārzu nāk kokles skolotāja, kas muzicē kopā ar bērniem, kā arī galdnieks, ar kuru kopā bērni var zāģēt, slīpēt, iedzīt kādu naglu. Ikdienas dzīve bērnudārzā tiek organizēta ar dziesmu (piem., kārtošanas dziesmiņa, roku mazgāšanas dziesmiņa) palīdzību, kas ļauj veidoties mierīgai un nosvērtai videi. Katru dienu pirms dienas miedziņa bērni klausās pasaku, kuru pavada darbojošās personas leļļu teātra veidā.Nākamie skolēni divas reizes nedēļā apmeklē Rūķu skolu, kā arī dejošanas un sporta nodarbības. Pedagogi rūpējas, lai caur dažādām spēlēm, dziesmām, rotaļām, dzejoļiem, dejām bērnos veicinātu fantāzijas un elastīgas domāšanas spējas.

 Sākumskola un pamatskola

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai rastos vēlme mācīties, ir raisīt interesi ne tikai par katru konkrētu mācību priekšmetu, bet par pasauli un tās norisēm kopumā. Valdorfskolas mācību plāns un metodika ļauj īstenot padziļinātu mācību priekšmetu apguvi. Katru rītu trīs līdz četras nedēļas pēc kārtas galvenās stundas ietvaros tiek apgūts viens mācību priekšmets. Šajā laikā skolēni paspēj gan iedziļināties mācību vielas saturā, gan patstāvīgi pētīt un izstrādāt dažādus projektus. Šādu mācību priekšmetu apguvi valdorfskolā sauc par cikliem jeb periodiem. Mācību procesā tiek izmantota metodika, kura skolēnos rada pastiprinātu interesi meklēt informāciju  enciklopēdijās, populārzinātniskajā literatūrā, daiļliteratūrā, publicistikā, interneta resursos un veidot pašiem savu mācību grāmatu. Mācību process ietver daudz dažādu eksperimentu, kā arī mācību vielas sasaisti ar reālo dzīvi. Sākumskolas un pamatskolas laikā skolēniem tiek dota iespēja, piemēram, dzīvnieku mācības laikā apmeklēt kādu fermu, amatu mācības periodā iepazīt amatniekus un to darbību. Mācoties par Seno Grieķiju, apgūt grieķu-romiešu cīņas pamatus un kopā ar kādu citu valdorfskolu Latvijā vai Eiropā piedalīties valdorfskolu senajās Olimpiskajās spēlēs. Kad tiek apgūta mineraloģija, skolēni dodas uz Norvēģijas vai Slovākijas kalniem pētīt iežus. Mācoties par revolūcijām, skolēni dodas uz Pēterburgu, kur uzskatāmi redzama 20. gs. sākuma  vēsture un kultūra.

Vidusskola

Līdztekus apgūstamajam vispārējās vidējās izglītības standartam skola piedāvā dažādas prakses, kuru laikā tiek padziļinātas skolā apgūtās zināšanas un prasmes. 10. klase iesākas ar lauka mērīšanas praksi, kuras laikā ar niveliera, teodolīta un citu mērinstrumentu palīdzību skolēni veic mērījumus, tādējādi reāli pielietojot zināšanas ģeogrāfijā un matemātikā. 10. klases noslēgumā skolēni dodas lauksaimniecības praksē. Kultūras vēstures perioda ietvaros skolēni dodas uz Berlīni, lai nepastarpināti iepazīstos ar dažādu laikmetu un stilu izpausmēm. 11. klasē arhitektūras un mūzikas vēstures zināšanas tiek padziļinātas Vīnē. Vēl 11. Klase audzēkņi dodas sociālajā praksē, kuras laikā palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 12. klasē skolēni izvēlas nedēļas ilgā praksē būt kādā darbavietā, kas saistītos ar skolēna nākotnes iecerēm, tādējādi tuvāk iepazīstot jomu, kuru tālāk apgūt augstskolā.

Vidusskolēniem ir iespēja kādu brīdi mācīties citās pasaules valdorfskolās. Mūsu skolēni pabijuši Vestfoldes valdorfskolā Norvēģijā, Loelandes valdorfskolā Vācijā, Ņujorkas un Vašingtonas valdorfskolās ASV, Mullumbimbi (Brisbena) valdorfskolā Austrālijā. Šajā mācību gadā gatavojas doties uz Franciju.

9. un 12. klases skolēni izstrādā gadadarbus. 9. klasē jau gada sākumā patstāvīgi tiek izvēlēta tēma, kura konsultanta vadībā tiek pārvērsta dziļā, nopietnā darbā. Uzmanība tiek pievērsta tam, lai skolēns mācītos ne tikai apkopot informāciju, bet izzināt, pētīt, plānot un veidot – būt pats sava darba autors. 9. klases gadadarbi parasti sastāv no teorētiskās un praktiskās darba daļas. Aizstāvēšanas dienā darbu stendos ir aplūkojami gan prakstiski veidoti darbi, gan vizuāli gadadarba pielikumi. Katru gadu pārliecināmies, ka skolēnu intereses ir ļoti dažādas, un darbu prezentācijās varam uzzināt daudz kā jauna un pārsteidzoša.

12. klases gadadarbā, izvēloties pētāmo tēmu, skolēnam ir iespēja izzināt vidi, kurā viņš pēc vidusskolas varētu turpināt savu darbību. Gadadarba tēmu skolēns izvēlas jau 11. klasē un izstrādā to līdz 12. klases mācību gada vidum. Darbā jābūt gan praktiskajai, gan teorētiskajai daļai- tādējādi liekot paskatīties uz izvēlēto jomu no dažādiem aspektiem. Darba prezentācijai tiek organizēts īpašs pasākums, kurā piedalās daudzi interesenti – skolēni, vecāki, draugi, skolotāji, absolventi, speciālisti, kuri uzaicināti kādu konkrētu darbu recenzēšanai.

 Uzņemšana skolā

Ja ģimene nolēmusi, ka bērns uzsāks skolas gaitas Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 1. klasē, tā iepriekšējā mācību gadā tiek aicināta uz izglītojošām lekcijām par valdorfpedagoģiju. Arī nākamajiem skolēniem tiek organizētas nodarbības. Pēc tam klases skolotāji tiekas ar katru ģimeni atsevišķi. Ja skolēns vēlas piepulcēties mūsu skolai kādā citā klasē, ģimenei tiks organizēta tikšanās ar attiecīgās klases skolotāju. Sīkākai informācijai lūgums sazināties ar skolas menedžeri Kerolu Dāvidsoni (tel.294 055 47).

 

 

 

 

 

Skolā tiek realizēti projekti sadarbībā ar: