Šovasar visas vasaras garumā Ādažu Brīvās Valdorfa skolas (ĀBVS) galdnieka darbnīcā skolotāji un vecāki kopā ar bērniem skolotājas Andas vadībā izgatavoja astoņas etnogrāfiskās kokles.
Gatavojot kokli ir svarīgi izvēlēties pareizu kokmateriālu un darba instrumentus. Sākotnēji ir ideja par kokles formu – kad kokmateriāls ir nonācis meistara rokās, notiek iekšēja saruna ar koku – katrs meistars ierauga tēlu, kas vēlāk jau tiek pārnests uz koka, rodot unikālu mākslas darbu – kokli. Tomēr, lai nonāktu līdz galamērķim, ir jāveic intensīvs roku darbs. Lai arī palīgā tika ņemti moderni instrumenti, kā ripzāģis, frēze, urbjmašīna, lielākais darbs ir grebšana, ko katrs veic izmantojot dažādāko formu kaltus. Ar kaltiem tiek veidots kokā padziļinājums, kas veido telpu, kur rodas skaņu. Kad tas ir paveikts, tad darbs turpinās pie formas izstrādes, kas ietver mākslinieciskus tēlus un izsmalcinātas detaļas, lai galarezultātā apvienotu meistara saspēli ar koku, kas atainojas kokles redzamajā formā ar skaņu, kas piedzimst kā bērns, kad pirmo reizi ievibrē uzvilktās stīgas, kas rezonējot kokā, atskan kā balss.
Darba grupas dalībnieki gatavojot kokli aprakstīja un nofotografēja katru tās posmu.
Inese Krūze
Sarma Novicāne Lazdāne