logo
Skolā tiek realizēti
projekti sadarbībā ar:

Decarbonize&Decolonize projekts un COP25

   Ādažu Brīvā Valdorfa skola ir UNESCO ASP skola, līdz ar to jau otro gadu piedalās projektā, kurā jaunieši no visas pasaules virtuāli dalās ar informāciju par klimata pārmaiņām, ko paši dara, lai samazinātu klimata pārmaiņas, kā arī, ko dara apkārtēja sabiedrība, lai šo globālo problēmu samazinātu. Bija zināms, ka 30 skolēni no dažādām pasaules valstīm varēs satikties klātienē un strādāt kopā. Jutos reizē iepriecināta un pagodināta, ka biju viena no šiem skolēniem, kas pārstāvēja gan skolu, gan valsti un devās uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci "COP 25" un jaunatnes projekta "Decolonize & Decarbonize’’ noslēguma konferenci Madridē, lai iegūtu jaunu pieredzi, zināšanas un rastu reālus risinājumus klimata pārmaiņām.
   Domāju, ka cilvēki nevar būt 100% atbildīgi par klimata pārmaiņām, jo notiek arī zemeslodes dabiskais sasilšanas process, tomēr, manuprāt, mēs pastiprinām un paātrinām šos procesus ar nepārdomātu rīcību. Noteikti daudz ko vēl iespējams mainīt un uzlabot, lai samazinātu klimata pārmaiņas.
   Madridē bijām deviņas dienas. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija valstu prezentēšana. Es pastāstīju gan par to, kā klimata parmaiņas ietekmē Latviju, gan par atkritumu daudzumu un situāciju Latvijā. Lai cilvēkiem būtu interesantāk klausīties, prezentācijā ievietoju attēlu ar lauku māju tālu prom no pilsētām un teicu, ka latvieši ir ļoti intraverta tauta, un tāpēc kopā ar skolotāju bieži vien gaidām nākamo liftu, lai nebūtu jābrauc ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tas, protams, ietekmē ne tikai sociālās attiecības, bet arī attieksmi pret dabu, vidi, atkritumu pārstrādi un sadarbību starp dažādām valstīm. Reizēm vēlme noslēgties, būt pašam un vienam palīdz, tomēr tikpat bieži traucē, lai vienotos un nekļūtu konservatīvs savos uzskatos.
   Projekta mērķis, kas arī tika sasniegts, bija uzrakstīt ‘’Global Youth White Paper’’ Decarbonize 2019.pdf, - tas ir dokuments, ko iesniedz politiķiem un cilvēkiem, kas tiešām var veikt globālas pārmaiņas, lai viņi redz, ka jauniešiem rūp, kas notiek ar planētu, ka jaunieši ir gatavi rīkoties. Tāpēc viens no uzdevumiem bija izlasīt pagājušo gadu darbus, lai saprastu, ko mums darīt labāk. Vienā no vakariem mēs piedalījāmies klimata gājienā kopā ar vēl 500 000 cilvēku un plaši zināmo Grētu Tunbergu (cilvēku daudzuma dēļ neredzējam viņu). Ejot šajā gājienā, es prātoju - visi šie cilveki vēlas uzlabot pasauli, bet vai viņi ir gatavi mainīt savu ikdienu un paradumus zemeslodes labā?
Pirms mēs sākām rakstīt mūsu gala dokomentu, viens no man tuvākajiem uzdevumiem bija jautājumi par klimata pārmaiņām. Diskusija un aktivitāte norisinājās klasē, kur katrā stūrī bija liela papīra lapa ar kādu jautājumu. Kopā ar grupu bija jaapiet visas lapas un jauzraksta atbildes. Jautājumi bija: What is the mean of living in harmony with nature? (Ko nozīmē dzīvot harmonijā ar dabu?) What is the future that we want? (Kāda ir nākotne, ko mēs gribam?) What messages would you like to hear about climate change? ( Kādas ziņas tu vēlētos dzirdēt par klimata pārmaiņām?) What messages would impact people in your community? ( Kādas ziņas ietekmētu cilvēkus tev apkārt?) Who are the stakeholders in your country/community? ( Kuras personas ir ieinteresētas tavā apkārtnē?) And what's is your vision about water of the year 2030? (Kāda ir tava versija par ūdens kvalitāti 2030?)
   Uzdevums, ar kuru sākām veidot mūsu dokumentu, bija sadalīties grupās - deforestation (atmežošana), ocean (okeāni), industry (industrija), representation (prezentācija). Par šo tēmu bija jāuzraksta trīs problēmas un trīs risinājumi. Katru dienu mēs rakstījām uzlabojumus, pārrunājām risinājumus, rakstījām, meklējām atbilstošus citātus un attēlus. Pēdējās dienās pāris jauniešu devās uz COP25 konferencēm, lai stāstītu, ko domā un dara jaunieši. Tā kā visi bērni gribēja doties un aizstāvēt jauniešu balsis, izvēlējās pašus labākos un aktīvākos. Pārējiem, tai skaitā arī man, bija iespēja apmeklēt COP25 konferences un klausīties runātājus.
   Pēdējā dienā mēs devāmies uz vietējo skolu, kur prezentējām savu projektu, kā arī citas skolas stāstīja, kas tiek darīts, lai samazinātu piesārņojumu un dabas resursus.
   Iepazīstot jauniešus, ar kuriem kopā strādāju un sadarbojos, es biju ļoti pārsteigta, jo dodoties uz Spāniju, biju iztēlojusies, ka visi būs veģetārieši vai vegāni, visi dzīvos pēc zero waste principiem, plastmasu vispār neizmantos vai to izmantos minimāli. Realitātē tikai trīs bērni bija veģetārieši, tās meitenes, kurām pajautāju, nemaz nezināja, kas ir zero waste, plastmasas maisiņus viņas veikalos izmantoja tāpat, kaut arī mums tika pasniegti auduma maisiņi, ūdeni viņas pirka plastmasas pudelēs, kaut arī pudeles bija iedotas un ūdeni bija kur papildināt. Ir jau jauki, ka jaunieši runā par globālām problēmām un to risinājumiem, bet pirms tam, manuprāt, jāsāk ar sevi. Tāpēc varu būt lepna, ka pēc skolēnu grupas, kas piedalījās starptautiskā projektā Šveicē, iniciatīvas mūsu skolā tiek šķiroti atkritumi katrā klasē.
   Liels paldies Eco Baltia Vide un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas vecākiem, kas man deva iespēju doties uz Spāniju, iegūt jaunu pieredzi un saprast, kā rīkoties turpmāk, lai ļautu un liktu gan jauniešiem, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem izglītoties par klimata pārmaiņām. Sākoties jaunajam gadam, es skolā realizēšu vairākas idejas, kas padarīs mūsu skolu dabai draudzīgāku. Par tām drīzumā vēl dzirdēsiet.

Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 11.klases skolniece
Taiga Lazdāne

 

 




Pasākumu kalendārs
Janvāris, 2020 Februāris 2020 Marts, 2020
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
2425262728291
 

JAUNĀKĀS GALERIJAS

Biedrība Privātā Vidusskola ĀBVS, Attekas iela 35, Ādaži,, Ādažu novads LV-2164
Reģ.nr. 40008007030, SWEDBANK LV22HABA0551012804785
Grāmatvede, lietvede: 29444437, 67904814, valdes priekšsēdētāja: 29405547, projektu vadītāja:29457989, skolas saimniece: 29336821
skolas psiholoģe Maija Dobele 29400177, skolas saimnieks Mārtiņš Mende:26586383, skola@abvs.lv