Ziema_saullēkts
Skolā tiek realizēti
projekti sadarbībā ar:

Padomā, vai Tev to kreklu vajag?

Apkārt šobrīd daudz runā par klimata pārmaiņām un piesārņojumu. Vai klimata pārmaiņas ir cilvēku darbību rezultāts vai zemeslodes dabiskais process, atbildi var izvēlēties katrs pats. Bet to, ka pasaule lēnām pārvēršas par lielu atkritumu kalnu un mājvietu kaitīgām ķimikālijām vairs nevar noslēpt.
Pirms pāris mēnešiem es savā ikdienā ieviesu zero waste/less waste pamatprincipus. Viena no pirmajām lietām, ko mamma man pārmeta bija: "Ja jau tagad Tu atbalsti zero waste un tā ideoloģiju, kāpēc tu nopirki šo pilnībā nejēdzīgo kreklu. Tas taču nav zero waste. '' Un tad padomāju par mammas sacīto un atradu graujošu informāciju par modes industriju, par tās lielo ietekmi uz ūdens piesārņojumu un CO2 izmešiem.
Lielākoties mūsu drēbes, kas nāk no fast fashion veikaliem tiek ražotas nabadzīgās valstīs. Tur arī sākas problēmas. Audzējot kokvilnu, ir nepieciešams ļoti liels daudzums ūdens. Lai izgatvotu vienu kreklu no kokvilnas, ir nepieciešams 2700 litru ūdens. Viens no vislabāk zināmākajiem gadījumiem par kokvilnas audzēšanas sekām norisinājās uz Kazahastānas un Uzbekistānas robežas. Cilvēki nolēma audzēt kokvilnu un nepieciešamo ūdeni ņemt no Arālu jūras divām lielākajām ietekām Amudarjas un Sirdarjas. Tā rezultātā pēc vairākiem gadiem Arālu jūra pamazām izžuva...
Brīdī, kad kokvilna izaudzēta un gatava pārvērsties par kādu no mūsu t-krekliem, tā tiek nosūtīta uz rūpnīcu. Šīs rūpnīcas atrodas nabadzīgās valstīs (bieži vien cilvēki tur strādā necilvēciskos apstākļos, nesaņem pietiekamu atalgojumu un nodarbina bērnus). Rupnīcās, protams, krekliem vajag piešķirt krāsas. Kad šis krekls tiek nokrāsots ar ķimikālijām, no to pārpalikumiem vajag atbrīvoties. Filtrēt notekūdeņus ir dārgi, tāpēc nabadzīgākās valstis vienkārši tos izlej upēs. Kā piemēru var minēt Indiju, Gangas upi. Vienu brīdi tā bija tik piesārņota, ka lietas, kas pa to peldēja, krāsojās zilas.
Visi vides aktīvīsti vēlas panākt, lai tiktu samazināts CO2 izmešu daudzums. Bet vai mēs vispār apzināmies, ka apģērbs, ko mēs velkam, rada CO2. Visi izstrādājumi - gultasveļa, šalles, kleitas, kaklasaites, blūzes, lielākoties, ir no poliestera. Tā pamatā ir jēlnafta, no kuras arī rodas kaitīgie un nevēlamie izmeši.
Ir pienācis brīdis, kad mēs tomēr nopērkam savu mīļo kreklu, pienāk tā mazgāšanas reizes, un tad no mūsu mīļajiem neilona un poliestera apģērbiem, tos mazgājot, atdalās mikroplastmasa. (Vēl joprojām nav izdomātas attīrīšanas iekārtas, kas nepalaistu garām mikroplastmas daļiņas). Agri vai vēlu šī plastmasa nonāk upēs, ezeros, jūrās, okeānos, kur to apēd zivis. Vēlāk tās mēs pagatavojam maltītēs.
Diezgan nežēlīgs cikls. Mēs nodarām ļaunumu dabai, un tādā veidā arī paši sev. Pirms dodies uz kādu no fast fashon veikalu, padomā, vai TU vēlies, lai tava krekla, džempera, kleitas, bikšu dēļ tiek piesārņota daba ar neattīrītu ūdeni. Vai cilvēkiem, kuriem tā jau dzīvē nav paveicies, ir Tev jāšuj apģērba gabals, kuru pēc kāda laika Tu izmetīsi. Vai tiešām šo apģērba gabalu Tu valkāsi un tas Tev sagādās prieku? Un vai tiešām Tev to vajag?
Es ceru, ka pēc izlasītā Tu vēlies ko mainīt savā apģērbu iepirkšanās rutīnā, un man ir pāris piedāvājumi. Kā pirmo es vēlos minēt humpalas. Jauni cilvēki, kuriem rūp, kas notiek ar planētu, aizvien vairāk un vairāk sāk iepirkties humpalās, jo izvēle tur ir milzīga, kā arī dabas resursi tiek pasaudzēti un apģērbu cenas ir stipri draudzīgākas. Ja arī humpalas neiet tik ļoti pie sirds, ir jāpērk preces, kas tiek ražotas kvalitatīvi un spēs kalpot vairākus gadus. Labāk nopērc vienu džinsu pāri par 80 eiro, kas kalpos gadus piecus, nekā džinsus par 30 eiro, kuri pēc gada tāpat izdils un būs vajadzīgi atkal jauni. Daudz naudas un dabas resursu var ietaupīt, mainoties ar drēbēm. Mammas bieži saviem bērniem dabū drēbes no draudzenēm. Kad bērns kļūst par pusaudzi, šis paradums lielākoties tiek pārtraukts. Es domāju, katram mūsu draugam ir kāds apģērba gabals, kuru viņš vairs nevalkā un ir gatavs atdot. Kā pēdējo es vēlos minēt drēbju ziedošanu. Šobrīd Latvijā ir ļoti daudz konteineru, kur var ziedot drēbes, kas ir kvalitatīvas un lietojamas. Ja apģērba gabals vairs netiek vilkts un nepatīk, ziedo to kādā no šiem konteineriem, jo gan jau kāds to vēlas un valkās.
Tava nākotne ir tavās rokās. Ja nevēlies dzīvot atkritumu kaudzē, un vēlies samazināt piesārņojumu, padomā par to, ko tev tiešām vajag!

Taiga Lazdāne
 




Pasākumu kalendārs
Janvāris, 2020 Februāris 2020 Marts, 2020
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
2425262728291
 

JAUNĀKĀS GALERIJAS

Biedrība Privātā Vidusskola ĀBVS, Attekas iela 35, Ādaži,, Ādažu novads LV-2164
Reģ.nr. 40008007030, SWEDBANK LV22HABA0551012804785
Grāmatvede, lietvede: 29444437, 67904814, valdes priekšsēdētāja: 29405547, projektu vadītāja:29457989, skolas saimniece: 29336821
skolas psiholoģe Maija Dobele 29400177, skolas saimnieks Mārtiņš Mende:26586383, skola@abvs.lv